Gunārs Astra

20. gadsimta latvietis

VIETA SVARĪGAM ZIŅOJUMAM!

PER ASPERA AD ASTRA * GUNĀRS ASTRA: PĒDĒJAIS VĀRDS
Pirms kādiem 55 gadiem, lasot šos man brāļa ar zīmulīti uz dzīvokļa palodzes uzrakstītos vārdus, man nenāca prātā , ka tie kādreiz tik ļoti trāpīgi raksturos viņa, GUNĀRA ASTRAS, kas tagad pazīstams kā viens no konsekventākajiem latviešu tautas neatkarības aizstāvjiem, dzīves ceļu un tā noslēgumu. Šodien, piedaloties grāmatas par personībām Latvijas demokrātijā veidošanā un atkal atsaucot atmiņā viņa īsās, bet piesātinātās dzīves gaitas, es šīs sentences jēgu izjūtu sevišķi spilgti. Rīgā, 1983.g. 15. decembrī, LPSR Augstākajā tiesā“

A kto takoj Ojar Vacietis?” To man jautāja mans kameras biedrs pirmās tiesas dienas vakarā, kad es atgriezos 24.kamerā, kurā biju ievietots, un, izlasījis “Cīņā” ziņu par Ojāra Vācieša nāvi, darīju to zināmu savam kameras biedram.

Viņam ir 24 gadi. Dzimis un uzaudzis Latvijā. Latvietis? Maksimāli uzlabots latvietis. Viņu pie šīs zemes saista tikai robežsargi. Robežsargi viņu notvēra Kurzemes jūrmalā – ceļā uz Zviedriju. Tas nebija vienīgais šāds gadījums šā gada deviņos mēnešos Latvijas piekrastē.

Lasīt tālāk Lasīt tālāk
   
OKUPĀCIJAS MUZEJA AFIŠA DZĪVIE PIEMINEKĻI I.DĀBOLIŅA
Okupācijas muzejā pieminēs Gunāra Astras 80. dzimšanas dienu

22. oktobrī Latvijas brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu 80. dzimšanas diena. Latvijas Okupācijas muzejs šo dienu pieminēs ar izstādi, piemiņas sarīkojumu un atceres brīdi pie G.Astras pieminekļa Meža kapos.

Dzīvie pieminekļi. Atceroties Gunāru Astru. Viņi bija neērti agrāk un nav ērti joprojām

Ieva Nikoleta Dāboliņa (žurnāla IR blogs_ 21.oktobris 2011)

Šogad 22.oktobrī brīvības cīnītājam Gunāram Astram apritētu 80 gadu. Viņa līdzgaitnieki – vēl pavisam nesen tiesāti, spīdzināti un pazemoti – ir dzīvs pārmetums tiem, kas vēlas pasludināt, ka okupācija bija, bet okupantu nav. Viņi uz savas ādas izbaudījuši gan okupācijas varu, gan arī labi iepazinuši tās īstenotājus, kurus joprojām satiek uz ielas vai medijos. Tādēļ viņiem nav mazāko šaubu, ka Latvija īsti brīva vēl nav. Viņos nav vienaldzības, konformisma un gļēvuma.

Lasīt tālāk Lasīt tālāk
   
ES TICU… I.DĀBOLIŅA ZVAIGZNE G.KALME
Ieva Nikoleta Dāboliņa (24.oktobris 2011, www.ir.lv

…, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.” Šie vārdi pagājušajā nedēļā skanēja cilvēku mutēs un rotāja laikrakstu un portālu slejas. Tolaik 1983.gadā, kad, slepeni magnetofona lentē ierakstīts, Gunāra Astras „Pēdējais vārds” nonāca pasaules uzmanības lokā, Latvijā joprojām retais zināja tā autoru.

2011.22.10. Gunāra Astras 80 gadu atcerē II Meža kapos, 2011.01.12. Māra Ruka grāmatas “Divdesmitā gadsimta latvietis: Gunārs Astra” atklāšanā (saīsināti)

„Zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija tas bērns.” (Mt 2, 9) Moto: „Viņš bija varonis pēc būtības” (Ingrīda Titava[1]).

Lasīt tālāk Lasīt tālāk
   
ES NEESMU ASTRA VAI SAHAROVS, BET … DIENA G. ASTRA
Kustība stiprina ticību idejai, ka cilvēkam var rūpēt valsts liktenis bez savtīgiem nolūkiem. Nav tādu apstākļu, pie kuriem cilvēks nevar pierast, it īpaši, ja  viņš redz, ka tos pieņem visi, kas ir ap viņu.

Jeb kuras nācijas un valsts pamatu pamats nav ne valoda, ne asinsbrālība, ne reliģija, ne ģeogrāfija, bet gan individuāli upurēties kopienas interesēs!

Patiesības noskaidrošanai nepieciešama ekshumācija. (Dans Titavs, NIP birojs, speciāli Dienai, 1998. gada 25. aprīlis)

Katrreiz, pieminot vienu no ievērojamākajiem Padomju Latvijas sirdsapziņas cietumniekiem Gunāru Astru, izskan jautājums – vai viņa pāragrās nāves cēloņi patiešām ir tie, kas minēti miršanas apliecībā. Līdz šim skaidras atbildes nav bijis. Toreiz – 1988.gada aprīlī – Ļeņingradas kara hospitālī izdotajos dokumentos kā nāves iemesls minēts sirds vārstuļu iekaisums. Tagad Latvijas Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas pārstāvji ir gatavi ķerties pie šo apstākļu noskaidrošanas.

Lasīt tālāk Lasīt tālāk
 
GUNĀRS ASTRA 20. GS. LATVIETIS 100 LATVIJAS PERSONĪBAS — GUNĀRS ASTRA
Ineta Lipša, «Latvijas Avīze»  Sestdiena, 16. septembris (2006)

«Ar Dievu, meitenes,/ Jūs tagad redzat,/Jūs tagad redzat,/ Varoņi kā rodas,» – «Prāta vētras» singls «Ar Dievu, meitenes», kam vārdus sacerējis Pēteris Brūveris, gan neskan fonā intervijā ar Gunāra Astras brāli Leonu Astru.

Šī saruna ir mēģinājums izprast. Kā gan tas notika? Vai Gunārs Astra – ar 4070 balsīm un 59. kārtas numuru ievēlēts aptaujas «100 Latvijas personību» sarakstā – piedzima kā varonis? Tāpat kā pelēko zvirbuļu barā pēkšņi parādās viens balts? Renārs Kaupers atbildi uz «kāpēc» nenodungo – Astru karā nesauca ķeizars. Bija pretēji. Astra vienatnē izgāja karā ar ķeizaru.

Lasīt tālāk Lasīt tālāk
RAKSTI

Per aspera ad Astra

Gunārs Astra: Pēdējais vārds

=== GUNĀRAM ASTRA 80 ===

= Okupācijas muzeja afiša

= Dzīvie pieminekļi I.Dāboliņa

= Es ticu… I.Dāboliņa

= Zvaigzne G.Kalme

Es neesmu Astra vai Saharovs, bet …

Diena G. Astra

Gunārs Astra 20. gs.

Latvietis 100 Latvijas personības — Gunārs Astra

* Ja kaut ko neredzat kā gribētos, laiks pāriet pie jaunākiem monitoriem, platekrānu.

Advertisements